Apsveikumi dzimšanas dienā bērnam

Vairāk kā 55 Apsveikumi Dzimšanas Dienā Bērnam, novēlējumi bērnam, arī pantiņi dzimšanas dienā bērnam un dzejoļi.

Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos,
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Debesīs tūkstoši zvaigžņu spīd,
Savu tur grūti saskatīt.
Meklē!
Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz,
Nebaidies,
tieši sirdī liec!
Tik paliec kas esi,
Un dari kā proti –
Ar katru dienu labāks topi,
Bet pats sev līdzīgs ļoti!
Lai ceļš ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties,
Un dzīvē pietiek spēka-
Nekļūdīties!
Dzīvē nekad neatsakies no vienkāršā un grūtā,
Jo tikai vienkāršais ir patiesi skaists,
Un tas, kas iegūts grūtībās – dārgs!!!
Viena diena katru gadu
Tā, ko Tu par savu sauc,
Prieku, laimi, tad lai vēlam,
Tevi apsveicam no sirds.
Laimi, lai Tev ved ar dampi,
Veselība rikšiem skrien.
Naudas maks, lai dabū krampi
No tiem mūsu eiriķiem!
Ir pienākusi diena;
Kas gadā mēdz būt viena,
Un priecīgs lai Tev prāts,
Lai lūpās mirdzums sārts.
Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Kādam šodien viesi brauks;
Atnesīs Tev rozi stīvu
Un vēl sabučos par brīvu!
Līksmai dienai – putnu dziesma,
Aukstai – ugunskura liesmu,
Labam miegam – jūras šalku,
Lielām slāpēm – rasas malku,
Karstai dienai – vēju lēnu,
Nogurumam – vēsu ēnu,
Skumjām – pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem – brīnumstāstu,
Tumšai naktij – zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai – siltu vietu!
Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābejs krasts;
Lai dvēsele ka skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.
Tā Tava diena, kad pasaulē
Tu nāci pēc Laimas prāta,
Lai zied tā cauri sniegiem koša arvien
Kā roze visgarākā kātā!
Prieks par maiju,
prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukart mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.
Tec, saulīte, tecēdama
Aptec mazu līkumiņu
Iesteidz, pasveicini
Šīs dienas jubilāru
”Daudz laimes dzimenītē”!!!
Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!
Vēlu es Tev medu ēst,
Ābolus uz pusēm plēst,
Mīļāko pie krūtīm spiest,
Ienaidnieku gaisā sviest!
Daudz laimes un prieka,
Tev ziedu vietā es sūtu
Un patiešām es vēlos,
Lai lamīga/s Tu būtu!
Odiņš dūc aiz loga rūts
Ķer to ciet un spied pie krūts.
Arī viņš Tev grib ko teikt
Laikam dzimenītē sveikt!
Vēlu Tev laimi,
Bet nevaru dot
Centies to pati
Sev iemantot.
Pie laimes kalēja par mācekli
Tu steidzies solī ašā,
Jo atceries ko mācīja
Ir laime jākaļ pašam.
Karogu sārtu kā magones sirds
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz
Pasaulē raugies un pasaulei tici
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.
Tūkstoš dzidru saules staru,
Lai Tev dzīvē mirdz.
Prieku, laimi, veselību
Vēlu Tev no visas sirds.
Lai visi mazi putniņi,
Kas koku zaros čivina,
No rīta Tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina!
Mazs eņģelīts man priekšā teic,
Ka Tevi šodien jāapsveic!
Lai Amoriņš Tev sirdi valda,
Nelaimes ar bultām skalda!
Neslēpes no dzīves!
Neieraujies sevī, i
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo ŠEIT un PAŠLAIK!
Jo vakardienas vairs nav, bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Ir TE un ŠOBRĪD.
Es tev dzīvību devu, bet nespēju dzīvot tavā vietā.
Varu mācīt tev daudz ko, bet mācīties nevaru piespiest.
Varu virzienu norādīt, taču nespēju vienmēr būt klāt.
Tavu brīvību atzīt varu, bet ne par ko atbildēt.
Varu baznīcā tevi ievest, bet par ticīgu nespēju darīt
Varu mācīt, kas labs un kas ļauns, bet ne vienmēr lemt tavā vietā.
Varu nopirkt tev skaistas drānas, bet ne tavu dvēseli post.
Es varu tev padomus dot, bet tev jāizšķir, vai tos pieņemt.
Varu mīlestību tev dot, bet nespēju piespiest ar varu.
Es varu tev mācīt būt draugam, bet nespēju darīt par draugu.
Varu iemācīt dalīties, bet ne padarīt nesavtīgu.
Varu mācīt tev bijāšanu, bet ne prasīt, lai izrādi cieņu.
Varu skumt, ka zūd tava slava, bet nenosodīt skolotājus.
Varu padomus dot tev par draugiem, bet ne izšķirt, kuri būs īstie.
Varu pamācīt tevi par seksu, bet ne noturēt tevi par tīru.
Varu stāstīt tev dzīves stāstus, bet nespēju celt tavu slavu.
Par dzeršanu man daudz ko stāstīt, bet vai tālab tu atteiksies dzert?
Par zālītēm brīdināt varu, taču nespēju tev tās liegt.
Varu teikt tev par cēliem mērķiem, bet tev pašam tie jāaizsniedz.
Varu ļaut, lai tu paliec par aukli, tomēr nespēju galvot par tevi.
Varu mācīt būt palīdzīgam, bet kā iemācīt žēlsirdību?
Varu brīdināt tevi par grēku, bet kā iemācīt tikumību?
Varu mīlēt kā bērnu tevi, bet ne sēdināt Dieva klēpī.
Varu aizlūgt par tevi, bet katram pašam jāstaigā Dieva ceļi.

/Kādas Mātes domas auklējot savu bērnu./
Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā-
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo!
Lai nav apmulsums tev sejā!
Dzīve šūpo – augšā, lejā.
Tad, kad – lejā,
Skaties augšā!
Tad, kad – augšā,
Skaties lejā!
Dzimenīte dzimenīte
Tā atnāca smaidīdama
Pār kalniem, caur mežiem
Tā atnāca lēkādama.

Kristiāna
Atceries to pirmo dienu,
Kad dzēri mātes pienu,
Kad, ietīts autos, dikti bļāvi,
Un sevi bučot viesiem ļāvi!
Ar astoņpadsmit pavasariem,
Tev ausma šodien pretī nāk.
Ej dzīvē lielus darbus darīt,
Tev sava laime jāpanāk!
Apkārt – draugus,
Apkārt – smaidus,
Apkārt – jokus,
Apkārt – priekus,
Lejā – zemi,
Augšā – zvaigznes,
Uguntiņu vidiņā!
Cik debesis zilas,
Cik zvaigžņu tur mirdz,
Tik laimes Tev vēlu
No visas sirds!
Debesīs ir divpadsmit mazi eņģelīši –
Deviņi debesīs rotaļājās,
Divi uz zemes blēņojās,
Bet viens, vismīļākais, tagad lasa šo ziņu,
Kurā teikts,
Ka jubilejā viņš tiek sveikts!
Drīz sveicienus Tev dāmas sūtīs,
Lai saule atspīd Tavās rūtīs,
Kad ausīs dzimenītes rīts,
Ar prieku, laimi cieši vīts…
Dziesmā aust lai dzimšanas dienas rīts,
Sudraba dzīpariem tīts.
Un ar zelta maliņu,
Bagātību saliņu!
Dzīve ir izaicinājums – pieņem to!
Dzīve ir mīlestība – dalies tajā!
Dzīve ir sapnis – īsteno to!
Dzīve ir spēle – piedalies tajā!
Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt!
Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā:
“Sveicu Tevi dzimšanas dienā!”
Esi cilvēks ar raksturu cietu,
Savus sapņus kas pildīt prot,
Lai tu smaidot uz nākotni ietu
Ceļu skaistāko, kāds vien var būt!
Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu Tev sūtu,
Sveicu Dzimšanas dienā,
Lai no laimes peldies Tu pienā!
Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.
Ja prieku, tad stirpu kā pērkona lietu,
Ja bēdas – kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm,
Pāri kā varavīksni!

Apsveikumi Dzimšanas Dienā Bērnam

Mans raitais solis nav vairs draiski meitenīgs, –
Briest manī dzīvība, kā graudā riešas dīgsts;

Un jausmas priecīgas ir modri apkārt joztas
Ap vāro brīnumu, kas manī bikli mostas.

Un zināt gribētos, vai gaidas dēlu dos,
Kam tēva lepnā spīts reiz acīs atspulgos?

Varbūt, ka meita dzims, kam smaids vēl dzidrāk staros
Par manu skatienu gaišzilos pavasaros?

Vēl manas asinis ap noslēpumu šalc,
Kas sauļup lauzīsies kā avots, klintī kalts,

Un kliedziens raisītais par sauli prieku paudīs,
Bērns muti rožaino pie manām krūtīm glaudīs …

Tad, dziesmu lalinot, lai mīlulim nāk miegs,
Sirds izprast mācīsies, cik mātes maigums liegs.
Tevi, dēliņ, nesu reiz kā vieglu paiju,
Rokās šūpodama: aiju, aiju, aiju.

Drīz tu veikli prati kluču namus kraut,
Taviem skaidu kuģiem sekls kļuva strauts.

Tevi, draišķi, grožot nebij vis pa jokam,
Galotnē tu spurdzi augstākajam kokam.

Kad no stāvās kraujas drāzies kamanās,
Saltā baiļu trīsā sirds man sažņaudzās.

Nu mans mazais puišuks kļuvis ozols stalts,
Brašu draugu mežā līksmu dziesmu šalc.

Tevi, stipro, nesu reiz kā vieglu paiju,
Rokās šūpodama: aiju, aiju, aiju …
Ja Tu gribi dzīvot priekos
Iestājies tad pažarniekos,
Platās biksēs, ķiverē
Tik pa jumtiem šiverē!
Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlu es!
Vēlam laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, ziedošu!
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdāt par katru nieku.
Veiksmi skoliņā,
Naudu tarbiņā,
Laimi ik dienas
Bēdas nevienas.
Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu es Tev.
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu Tev.
Šodien baltu rožu klēpi
Dzīve lai Tev pretī sniedz.
Lai Tev katrā dzīves stundā
Būtu īsts un patiess prieks!
Daudz laimes Tev dzimšanas dienā,
Bet Tu tikai nelec sienā,
Lai mēs varam Tevi apsveikt
Un vēl mīļus vārdus pateikt.
Prieku, laimi spaiņiem smelt,
Naudu lieliem maisiem velt,
Veselību saglabāt,
Visas bēdas sabradāt!
Vai Tu atceries to dieniņu,
Kad Tu dzēri pieniņu,
Gultā gulēji un bļāvi
Visiem bučot sevi ļāvi?
Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevu to tirgus bodē.
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis buča salda.
Visiem zēniem prātu jauc,
Vienu tik pie sevis sauc,
Tevi savaldīt viņš spēs,
Toties apsveikt spēšu es.
Ticiet zvaigznēm debess tālē,
Kas virs jūsu galvas mirdz,
Ticiet nākotnei un dzīvei,
Ticiet tam, ko saka sirds.
Vēlu atrast ceļu skaistu,
Vienmēr tālāk augšup iet,
Līdzi paņemt drosmi kaislu,
Lai var daudz ko sniegt!
Dzīves tiltu būvējot
Stipras sijas liec,
Lai pār viņu staigājot
Iekšā neiestiedz!